Kā klājas FK Lielupe komandai ārkārtas situācijas laikā?

Ārkārtas situācija valstī tika pagarināta līdz 9.jūnijam, taču ar vairākiem atvieglojumiem. Starp tiem arī iespēja aizvadīt treniņus līdz 25 cilvēku skaitam saglabājot 2 metru distancēšanos. Tas nozīmē, ka jau pavisam drīz arī FK Lielupe varētu atsākt treniņus ārā.

Bet tā kā vēl vismaz veselu mēnesi valstī saglabāsies ārkārtas stāvoklis, esam uzprasījuši dažiem mūsu spēlētājiem un valdes locekļiem par to, kā viņiem iet šajā periodā.

Esam uzdevuši visiem šos jautājumus:
1.         Ko tu sagaidi no komandas šajā sezonā?
2.         Cik ļoti tava ikdiena ir mainījusies pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī?
3.         Cik nopietni tu uztver valdības noteiktos drošības pasākumus valstī saistībā ar COVID-19 turpmāko izplatību?
4.         Ko tu dari, lai saglabātu fizisko formu, kamēr nav komandas kopējo treniņu?
5.         Eiropā ir šobrīd atceltas gandrīz visas futbola spēles. Ko šobrīd tu skaties futbola vietā?
6.         Ar ko tu nodarbojies brīvajā laikā? Un vai ir kāda grāmata, filma, seriāli, ko varētu ieteikt citiem komandas biedriem un komandas atbalstītājiem?
Tāpat komandas jaunpienācējiem esam uzdevuši jautājumu par pirmo iespaidu ierodoties uz atlasi un kā ir izdevies iejusties komandā.

Pāvels Baikovs:

“Tāpat kā vienmēr, es ceru, ka mēs beidzot izšausim. Šobrīd grūti iedomāties kāda būs sezona, ja tāda vispār būs. Līdz tam, kad treniņi tika atcelti, komandā tikai saka parādīties jaunie puiši, sagatavošanās periods knapi sākās, un nav skaidrs, kādā stāvoklī komanda pieies sezonai. Vienkārši gribās, lai tas viss ātrāk beidzas un mēs varētu atgriezties futbola laukumā. Ar ārkārtas situācijas izsludināšanu ir izmainījies pilnīgi viss. Es pilnībā pārgāju uz darbu no mājām. Darbs praktiski apstājās. Taču tagad biežāk eju pastaigāties ar ģimeni apkārt savām mājām. Cenšos maksimāli atbildīgi izpildīt visus drošības norādījumus. Jo vairāk cilvēku pieies pie šīs problēmas ar visu nopietnību un centīsies izdarīt visu iespējamo, lai ierobežotu infekcijas izplatību, jo ātrāk mēs visi varēsim atgriezties pie normālas dzīves.

Bez sporta tagad nevar. Esmu sastādījis sev nelielu vingrinājumu kompleksu, kurus cenšos pildīt dienas laikā. Vakaros trenējos uz velotrenažiera. Pat esmu piespiedis sevi atgriezties pie vakara skrējieniem. Kopumā, cenšos neuzņemt liekus kilogramus karantīnas laikā.

Brīvajā laikā sekoju līdzi ziņām. Katru dienu gaidu, kad paziņos, ka pandēmija sāk sarukt. Tāpat skatos seriālus. Vairāk nekā parasti. Ir arī neliela fiksa ideja – sākt mācīties spāņu valodu online režīmā. Visiem novēlu šobrīd skatīties vairāk pozitīvas filmas, seriālus, pārraides. Novērsiet savu uzmanību no negatīvām lietam, kas notiek apkārt.”

Daņila Savicks:

“Ja mēs izskatām globālus mērķus – tad tas, nepārprotami, ir pacelties klasi augstāk. Ļoti gribās iekļūt 2.Līgā, parādīt labu rezultātu gaidāmajā sezonā. Bet kas attiecas uz lokāliem uzdevumiem – tad ir panākt stabilitāti no komandas. Šosezon mums pievienojās daudz jauniņo, tāpēc gribās, lai viņi pēc iespējas ātrāk iekļaujas komandā, aklimatizējas, saprastu savus uzdevumus laukumā un FK Lielupe spēles stilu. Bet kopumā, jā – tas ir rezultāts. Šosezon mums jāparāda rezultāts un labs spēles līmenis jau no paša starta punkta.

Ļoti daudz, kas mainījās, kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas valstī, tāpat kā arī citiem. Tas attiecas uz treniņiem, darbu, mācībām un kopumā ikdienu. Bet es uzskatu, ka tā ir laba iespēja attīstīt savas dotības ātri pielāgoties dažādām situācijām, ne tikai dzīvē, bet arī laukumā. Es pats, protams, ievēroju karantīnu un visus drošības pasākumus, bet nekrītu panikā. Mana dzīve turpinās tikpat dinamiski kā arī līdz tam, bet ar dažādiem izņēmumiem. Šonedēļ sāku savu reabilitāciju pēc nesenās traumas. Iespējams, man nedaudz paveicās, jo dzīvoju ārpus Rīgas privātmājā. Man ir vairāk iespēju strādāt svaigā gaisā, pagalmā, veikt skrējienu treniņus un dažādus fiziskos uzdevumus, nesatiekoties ar citiem cilvēkiem. Reabilitācija norīt veiksmīgi, ļoti ceru, ka pēc karantīnas beigām varēšu uzreiz pievienoties treniņiem kopējā grupā ar pārējo komandu.

Brīvajā laikā skatos daudz video ar atsevišķu spēlētāju momentiem, dažreiz paskatos kādu vecu spēli un analizēju spēlētāju darbības, kuri spēlē manā pozīcijā. Tā kā tas, ka šobrīd spēles ir atceltas netraucē baudīt futbola skatīšanos. Lielu daļu no mana laika joprojām aizņem darbs. Ofisu pārcēla uz darbu no mājām. Turklāt, paralēli, šobrīd rakstu arī diplomdarbu. Individuālie treniņi, tā pati reabilitācija pēc traumas. Tāpat arī mēdzu uzspēlēt FIFA un paskatīties seriālus un kādu filmu.”

Nils Veipāns:

“Grūti prognozēt, kāds būs iznākums aktuālajai situācijai, bet noteikti palikt saliedētiem, arī ja kopīgi treniņi un spēles šobrīd nav opcija. Grūtākajos brīžos vienmēr vislabāk parādās raksturs, individuālais un arī komandas. Godīgi sakot mana ikdiena ne tik ļoti mainījusies, darbs pagaidām turpinās pilnā sparā. Vakara nodarbes vienīgi mainījušās vai atceltas pilnībā. Līdz ar to vakari tiek pavadīti mājās, kas ir lielas izmaiņas man. Prātīgākais ir uztvert to nopietni! Man ir ģimenes locekļi Vācijā un Spānijā, zinu, kas tur darās, nevēlos lai pie mums tas aiziet tik tālu. Pats tieši pirms visa šī biju ārzemēs, zinu kā ir atbraukt mājas, gribas visus satikt un visur izskriet, bet jādomā ir vairāk par citiem, nevis sevi, šajā gadījumā. Vienīgais, kas atliek – trenēties mājās un brīvdienās izskriet brīvā dabā. Ļoti ceru, ka situācija tiks kontrolēta pavisam drīz, tomēr lielākais prieks būs būt uz laukuma, ar komandu un bumbu! 

Sporta pasākumi ir atcelti ne tikai Eiropā. Godīgi sakot, nekad nebiju domājis, ka kaut kas tāds notiks mūsdienās. Kamēr kaut kas no sporta vēl gāja to arī skatījos, šobrīd pēc manām zināšanām futbola čempionāts norīt tikai Baltkrievijā, tas neskatoties uz e-sportu ir vienīgais. Atliek vienīgi skatīties vecās spēles, momentus un notikumus. Es principa brīvajā laikā spēlēju mūziku vai kādu partiju FIFA20, skatos seriālus Netflix vietnē vai cenšos sakārtot savu datoru un web vietnes. Par ieteikumiem, grāmatas lasu tikai svešvalodās un tad, kad ir daudz laika, pārsvarā atvaļinājumos. Par seriālu/filmu ieteikumiem, ir grūti, jo to ir tik daudz un gaumes ļoti atšķirīgas – domāju tur varētu kādu privātu konsultāciju sarunāt!”

Kā jau minējām, esam aptaujājuši arī divus mūsu jaunpienācējus, kuri īsi pirms ārkārtas situācijas pasludināšanas valstī bija pievienojušies mūsu komandai – Jevgēniju Poloskovu un Aleksu Besprozvanniju.

Jevgēnijs Poloskovs:

“Pirmais iespaids atnākot komandā bija pozitīvs, viss patika, bija jautri. Sākumā bija pagrūti iejusties komandā, taču vienā no treniņiem parādīju sevi no labākās puses un tad arī aizgāja. Protams, šajā sezonā es ļoti ceru sasniegt pirmo vietu ar komandu. Pēc ārkārtas situācijas pasludināšanas valstī sāku trenēties individuāli, katru dienu dodos uz laukumu pēc darba. Pats es saglabāju neitrālu nostāju pret visu notiekošo, jo es nebaidos no šī vīrusa. Tā visā Eiropā šobrīd atceltas gandrīz visas futbola spēlēs, es bieži vien noskatos kādu vecu spēli, kā arī labprāt noskatos kādu asa sižeta filmu. Turpinu strādāt, mācīties, pats dodos uz laukumu. Visiem varētu ieteikt paskatīties krievu seriālu “Полицейский с Рублёвки”.”

Alekss Besprozvannijs:

“Pirmais iespaids par komandu, protams, kā jau katram jaunajam spēlētājam, ir liels uztraukums par to, lai komanda tevi pieņem un uztic bumbu. Bet treniņa gaitā sapratu, ka visi spēlētāji ir pozitīvi un atrodas uz viena viļņa. Es šajā sezonā no komandas vēlos sagaidīt stabilu sniegumu laukumā. Mana ikdiena ir mainījusies radikāli. Tā kā brīvajā laikā es trenēju bērnus, šobrīd nekas nenotiek ārkārtas stāvokļa dēļ. Ierastais režīms: darbs-treniņš-mājas, izjūk un jāveic treniņi patstāvīgi. Protams, šis ārkārtas stāvoklis ir ļoti nopietns un visiem jāievēro drošības pasākumi, lai saudzētu sevi un līdz cilvēkus. Lai saglabātu savu fizisko formu es ar draugu kopā skrienam 2 reizes nedēļā un vienreiz veicam futbola treniņu. Pēc skriešanas arī pildām dažādus fiziskos uzdevumus. Kamēr futbols pasaulē ir pauzes, vairāk pievēršos augstskolas mācībām, lai laicīgi visu varētu nodot. Brīvajā laikā šobrīd trenējos patstāvīgi un pārskatu vecos seriālus. Kā piemērs: seriāls par futbolu “Вне Игры”.”

Tāpat ar savām domām un pieredzi dalījās arī vairāki FK Lielupe valdes locekļi.

Marija Voronova (FK Lielupe Viceprezidente):

“Man vēl joprojām mājās ir griķi, tualetes papīrs un darbs. Domāju, ka tiksim visi šim posmam cauri! Pa lielam, man nekas nav mainījies, izņemot to, ka pagaidām ne ar vienu draugu nesatiekos un darbošanās ar komandu notiek online režīmā: Valdes sapulces online režīmā, mums notiek arī komandas treniņi online vietnē Zoom. Pati visu šo situāciju uztveru nopietni. Izpildu. Kā nekā tas viss ir mūsu labā, lai varētu pēc iespējas drīz atgriezties ierastajā dienas kārtībā. Šobrīd sagaidu to, ka mēs turpināsim viens otru atbalstīt, turpināsim gatavoties sezonai, neslinkosim un cīnīsimies par uzvarām. Neviens sezonu vēl nav atcēlis.

Tā kā futbols pašlaik ir uz pauzes, kad mums notika FIFA20 turnīrs #PaliecMājās, skatījos visas spēles, kuras varēju. Tagad iestājos vienā ļoti pozitīvā un humora pilnā grupā, kurā no visas Pasaules cilvēki atbalsta Baltkrievijas komandu FK Slutsk. Esmu pat noskatījusies dažas viņu spēles. Kā varat nojaust, man tiešām trūkst futbola spēļu tiešraižu draugu lokā.

Brīvajā laikā daru visu pa drusciņai – vingroju, savedu kārtībā lietas, kurām iepriekš trūcis laiks, vairāk komunicēju ar ģimeni, mēs visi esam dažādās Latvijas vietās, lasu, meklēju jaunas dziesmas FK Lielupe mājas spēļu plejlistei, pamazām mācos spēlēt FIFA20 un turpinu iedvesmoties no “Орёл и Решка” pārraides un skatos seriālu “Гранд”. Ja ieteikt kādu filmu – tad 2011.gada “1+1” filmu un 2005.gada filmu “Goal!”.”

Anna Lauskiniece (FK Lielupe direktore):

“Protams, izmaiņas ir jūtamas arī manās ikdienas gaitās. Gan komunikācija ar līdzcilvēkiem, sabiedrisko vietu apmeklēšana, piemēram, iepirkšanos veikalā plānoju tikai nepieciešamības gadījumā, laika posmos, kad citi cilvēki mazāk to apmeklē. Vairs nav iespējas izmantot ārstniecības iestāžu pakalpojumus, vai tie ir ļoti ierobežoti. Pietrūkst dzīvas kontaktēšanās ar ģimeni, paziņām, kolēģiem, draugiem. Pieturos pie visām rekomendācijām. Tīrība un personīgā higiēna, vienmēr likusies pašsaprotama lieta, tādēļ nav problēmu ar to. Lielākoties esmu pašizolācijā, rūpējoties par savu veselību un nevēloties pārnēsāt jebkuru vīrusu, bet kontaktēšanās ar kādu ir vienīgi nepieciešamības gadījumā un ievērojot piesardzības pasākumus. Uzskatu, ka katram no mums ir jāizturas atbildīgi pret noteikto kārtību, tādēļ aicinu ikvienu rūpēties, lai tas tiktu ievērots. Apzinos, ka pilnīgi izslēgt saslimšanu nav iespējams, jo cilvēku pārvietošanās notiek, vai tas ir darbs, vai veikals, vai sabiedriskais transports, tomēr, katrs no mums var censties rīkoties pēc labākās sirdsapziņas, lai slimība neizplatītos un pandēmija tiktu likvidēta.

Apzinoties to, ka priekš futbola kluba šī sezona ir iesākusies pavisam citādāk nekā iepriekšējos gadus un patreiz treniņi ir uzsākti Online režīmā, tad saprotams, ka kluba līmenis sagatavotības ziņā būs tieši atkarīgs no katra spēlētāja centības, pašdisciplīnas, rekomendāciju ievērošanas, personīgo treniņu plānu izpildes šajā krīzes laikā. Cerot, ka puiši ir ieinteresēti uzsākt sezonu atgriežoties pie kolektīvajiem treniņiem, spēlēm, kaut nedaudz vēlāk, tomēr ar pilnu jaudu, kluba vadība seko līdzi tam, lai komandas komunikācija turpinātos. Priecē, ka spēlētāji iesaistās kluba organizētajās individuālajās un Online aktivitātēs. Tas parāda katra personīgo motivāciju un spēju strādāt individuāli, kas protams, sākotnēji ir katra paša labā, un tad arī spēj celt kopējo komandas līmeni. Tā, kā mēs nevaram konkrēti pateikt, kad būs iespēja atgriezties pie iepriekšējā dzīves ritma, tad ir pāragri teikt, ko komanda var sagaidīt uzsākoties aktīvajai sezonai, tomēr futbola kluba uzdevums ir izveidot plānu pēc kura vadīties, lai vairs nekas netraucētu aizvadīt kvalitatīvus treniņus visiem kopā. Daudz kas atkarīgs cik čakli būsim strādājuši katrs pie savas personīgās izaugsmes! Vēlāk liksim visus spēkus kopā!

Uzreiz jāsaka, ka pietrūkst futbola! Pietrūkst spēļu, aktivitāšu, pietrūkst dzīvas komunikācijas, tā laimes hormona, kuru stimulē futbola gars! Tomēr, lai arī iestājies klusais periods, uzskatu, ka tas parāda to, cik ļoti mums patīk pasākumi, tikšanās ar draugiem, paziņām, diskusijas aci pret aci, līdzi jušana laukumā notiekošajam, tādēļ vēl vairāk spēsim novērtēt visu kas ir bijis dots! Priecāsimies, kad tas atgriezīsies. Futbols, gluži kā daudzas citas sporta, kultūras jomas, piedzīvo grūtus laikus. Mēs to nevaram izmainīt, ir noteikumi, kuri attiecas uz visiem. Tajā pašā laikā, neviens nav atcēlis pozitīvo domāšanu, izpalīdzību, rūpes un gādību. Kā par sevi, tā citiem. Dzirdot, cik daudzi zaudē darbu, paliek bez iztikas līdzekļiem, ar bērniem un likstām, kuras neviens nespēja paredzēt, saprotam, ka jau tā grūto situāciju var padarīt vēl smagāku. Starp šādiem cilvēkiem var būt arī kāda jaunā futbolista vecāki. Tādēļ, ceru, ka klubi spēs palīdzēt saviem spēlētājiem, bet valdība, pašvaldības un federācija spēs palīdzēs klubiem. Ja būsim vienoti, noteikti parādīsies arī gaišākas dienas un labāki laiki! Ar ticību un atbalstu!

Futbola vietā… skatos futbolu. Skatos spēļu atkārtojumus pat no 90’tajiem! Tajā laikā mani saistīja tikai tas futbols, kuru spēlējām paši, pagalmā. Vērojot pasaules līmeņa spēles, ir interesanti salīdzināt spēļu kvalitātes attīstību no 1999.gada un to, ko varam redzēt jau 2019.gadā! Brīvajā laikā turpinu pilnveidot sevi. Šobrīd cenšos sabalansēt fizisko attīstību ar mentālo. Ja tiek staipīti muguras muskuļi, tad tikpat svarīgi ir kustināt arī prāta šūniņas. Lasām grāmatas, skatāmies kvalitatīvas filmas, mācamies valodas, veidojam rokdarbus, vingrojam, iekāpjam veselīgu režīmu, sakopjam vidi sev apkārt un sakopjam savas domas! Lai arī tas ir gaumes jautājums, bet joprojām esmu sajūsmā par seriālu “Молодёжка”.”

Maksims Bočarņikovs (FK Lielupe administrators):

“Daudz vairāk sāku pavadīt laika mājās un retāk izeju no tām. Vairāk esmu sācis veltīt brīvo laiku komunikācijai ar cilvēkiem, protams, attālināti. Bet kopumā, maz, kas ir izmainījies, vienkārši nav kur aiziet, viss ir ciet. Mazgāju rokas katru reizi, kad atnāku no ielas, tāpat arī profilaksei mazgāju tās ik pēc divām stundām, lietoju dezinfekcijas līdzekļus, saglabāju 2 metru distancēšanos.

Runājot par komandu, diemžēl, šobrīd ir tāda situācija, ka ir pilnīgi neiespējami kaut ko prognozēt. Es pats ļoti gribētu, lai komanda šogad parādītu labu sniegumu. Šogad komandas sastāvs ir diezgan krasi mainījies, lai saliedētu kolektīvu būs nepieciešams laiks un daudz darba, tāpēc neskriesim pa priekšu notikumiem, strādāsim, lai uzvarētu katrā spēlē.

Brīvajā laikā tagad daudz spēlēju FIFA20, dažreiz paskatos arī veco spēļu apskatus, tādus kā UEFA Čempionu līgas finālu Stambulā starp Milānu un Liverpūli. Lasu futbola rakstus, skatos filmas un pārraides YouTube vietnē. Bieži braucu uz vasarnīcu un nodarbojos ar celtniecību, tas ir pats lietderīgākais ar ko es varu tagad nodarboties, jo ir, ko remontēt. Ļoti iesaku jauno Gaja Ričija filmu “The Gentlemen”.”

Aleksandra Belaja (FK Lielupe video-speciāliste):

“Mana dzīve ir mainījusies, jo šobrīd daudz laika pavadu mājās, kas man nepatīk, jo man ļoti patīk brīvajā laikā satikties ar cilvēkiem un kaut kur aiziet. Es uzskatu, ka ir jāievēro karantīnu, jārūpējas par higiēnu un jādistancējas no cilvēkiem, lai nesaslimtu, bet man pašai tas ne ļoti labi sanāk.

No gaidāmās sezonas es nezinu pat ko gaidīt. Kā viss notiksies, kad atsāksies treniņi, turnīri, neviens nevar pateikt, kad šis vīruss beigsies. Es uzskatu, ka cilvēki mazāk apmeklēs spēles, īpaši pašā sākumā, kad tas tiks atļauts.

Brīvajā laikā pārsvarā skatos filmas un seriālus. Tāpat cenšos atrast kaut ko interesantu arī ārpus mājas: aiziet uz kafejnīcu, aizbraukt uz veikalu, kaut tikai nepavadīt visu dienu mājās. Bet komandas novēlu izdarīt visu, ko jau sen gribēja, bet kas tika atlikts. Noteikti nedrīkst aizmirst par treniņiem, jāsazvanās ar draugiem un jānodarbojas ar pašattīstību.”

Tuvākā laikā mūsu mājaslapā būs iespējams iepazīties arī ar lielo interviju ar mūsu komandas Prezidentu Kārli Villerušu.