Rihards Vilnis: “Nebijām “peramie zēni” mums jaunajā līgā”

Mēs turpinām mūsu interviju sēriju ar 2025. gada laureātiem ar interviju ar mūsu kluba ilgdzīvotāju – Rihardu Vilni. Rihards pievienojās komandai gandrīz no paša sākuma, iestājoties arī valdē, un tad ar nelielām pauzēm vienmēr atgriezās klubā dažādos statusos. Šobrīd Rihards ir mūsu kluba valdes loceklis – direktors, viens no galvenajiem mūsu 4. līgas organizētājiem. 2025. gada komandas sezonas noslēguma pasākumā viņš saņēma īpašu balvu, kura saucas “Club Man”. Šī balva tiek pasniegta tiem, kas atstāja vislielāko ieguldījumu komandas dzīvē ārpus laukuma aizvadītajā gadā.

Sveiks, Rihard! Šogad esi saņēmis FK Lielupe Gada Club man balvu. Kādas ir sajūtas?

Vienlaicīgi patīkamas un negaidītas sajūtas. Biju gan ļoti gandarīts, ka mans ieguldījums FK Lielupe komandai šogad, tajās jomās, kur biju spējīgs iesaistīties, tika tik augsti novērtēts, gan tajā pašā brīdī biju pārsteigts, ka iebalsoja tieši mani, jo šī sezona bija diezgan izaicinoša komandai, un katrs laureāts nesis savu vērtīgu ieguldījumu.

Kas, tavuprāt, bija lielākais izaicinājums aizvadītajā sezonā? Pārcelšanās uz Rīgas reģionu, jaunā mājvieta Ozolniekos, vai 4.līgas čempionāts, kurā dubultojās dalībnieku skaits? Vai vēl kas cits?

Ja personīgi par mani, tad noteikti 4. līgas paplašināšanās. Vairāk komandu, vairāk spēļu, kurās jābūt klāt, brīžiem veltot 1-2 stundas ceļam vienā virzienā. Dažas spēles izvērtās bagātas ar notikumiem un emocijām uz laukuma. Ņemot vērā, ka mans galvenais pienākums bija sekot līdzi un ievadīt spēles notikumus, garlaikoties noteikti nebija laika, tieši pretēji. Bet ar laiku man arvien vairāk patika pildīt šos pienākumus, paralēli izbaudot spēlējošo komandu sniegumu kā neitrālam futbola baudītājam. Bet, ja runā par klubu, tad es abus pieminētos notikumus - pāreja uz Rīgas reģionu un jaunā mājvieta, apvienotu vienā, jo mums visiem tas bija jauns izaicinājums, novirze no komforta zonas, kas noved pie nepieciešamības pielāgoties jauniem apstākļiem un meklēt jaunus risinājumus.

Minēji, ka patika vērot 4.līgas spēli, varbūt ir kāda, kura palika atmiņā visvairāk no aizvadītās sezonas?

Nebūšu oriģināls, tas noteikti bija fināls. Tajā spēlē bija viss. Spriedze un drāma līdz tiesneša pēdējai svilpei, papildlaiks, spēles gaita kā pa amerikāņu kalniem - vienā brīdī dominējot vienai komandai, pēc tam otrai. Divas dažādas komandas - jaunība pret pieredzi, tehnika un ātrums pret fizisko spēli. Nu un protams skatītāju pulks, kas aktīvi atbalstīja un dzina uz priekšu savējos, radot futbola atmosfēru, kādu ne tik bieži redzēsi citās futbola sacensībās Latvijā.

Kā vērtē tieši FK Lielupe sniegumu aizvadītajā sezonā?

Priekš pirmās reizes Rīgas zonā domāju, ka ne tik slikti. Tas fakts, ka nepalikām pēdējie, manā skatījumā ir tāda neliela pluss zīme. Visās spēlēs neesmu bijis, tāpēc 100% nevaru vērtēt, bet no tā, ko redzēju no rezultātiem un lasījis komandas čatā spēļu laikā, laikam galvenais secinājums, ka nebijām "peramie zēni" mums jaunajā līgā, un lielākā daļā no spēlēm varējām vienlīdzīgi cīnīties ar citām komandām, dažās pat sāpīgi zaudējot punktus tikai spēles izskaņā. Uz sezonas beigām gan radās iespaids, ka komanda jūtās arvien pārliecinošāk un kopējais garastāvoklis uzlabojies.

Kā domā, vai tas ir pārgājis arī uz telpu futbolu, kur beidzot tika izcīnītas pirmās uzvaras Jelgavas Ziemas turnīrā?

Domāju, ka noteikti jā. Tas viss iet cieši kopā vienā saiknē, un cerams, ka arī uz nākotnes turnīriem pozitīvi ietekmēs komandu.

Tu esi kopā ar komandu, var teikt, no paša sākuma, ar nelielām pauzēm. Vari salīdzināt to, kā viss notika vairāk nekā pirms 10 gadiem un kā ir tagad?

Galvenais, kas mainījies, manā redzējumā, un uz ko pirmo pievērsu uzmanību, noteikti trenēšanas pieeja. Ja agrāk bija viens vai maksimums divi treneri, tad tagad treneru štābs ir kļuvis plašāks, spēlētājiem tiek sagatavota video analīze ar galvenajiem spēles momentiem. Divas lietas, kas gan nemainījušās – vēlme filmēt maksimāli visas spēles, ar ko mēs noteikti izceļamies uz citu neprofesionālo komandu fona, kas mani vienmēr patīkami pārsteidza. Un protams entuziasms, ar kuru komandā kopš tiem laikiem, kad es biju savos iepriekšējos piegājienos, savā brīvā laikā turpina darboties daži valdes locekļi kopā ar jauniem valdes locekļiem, kas labi iekļāvušies un nes savu vērtīgu ienesumu, kā arī turpina spēlēt daži spēlētāji, kuri komandā ir jau daudzus gadus. Vienīgi esam kļuvuši vecāki labā nozīmē, uzkrājot pieredzi.

Vai ir kādi noteikti personīgie mērķi uz nākamo sezonu attiecībā uz komandu?

Tas pats, kas vienmēr - būt izpalīdzīgam un noderīgam komandai tajās jomās, kurās esmu spējīgs palīdzēt. Varbūt uzņemties vairāk valdes pienākumu nākamajā sezonā, savās iespēju robežās.

Ko gribi novēlēt FK Lielupe spēlētājiem un līdzjutējiem?

Sasniegt iecerētos mērķus un ticēt komandā.