Kristaps Salgrāvis: “Pats no sevis nekas nenotiks”

Ir klāt jaunais 2026. gads, un, kamēr ir ziemas laiks ārā, mūsu puiši piedalās Rietumzemgales telpu futbola turnīrā, bet kamēr āra sezonā ir pauze, mēs esam izveidojuši intervijas ar 2025. gada mūsu kluba laureātiem.

Kā pirmais bija mūsu spēlētājs un valdes loceklis – Kristaps Salgrāvis, kurš saņēma Visprogresējošākā spēlētāja balvu aizvadītajā gadā.

Sveiks, Kristap! Apsveicam ar visprogresējošākā spēlētāja balvu. Šī bija pirmā pilnvērtīga sezona tev jaunajā pozīcijā, un uzreiz balva par lielāko progresu gada laikā. Kādas ir sajūtas? Un kā pats vērtē savu pirmo sezonu uzbrucēja lomā?

Sveiki! Paldies! Liels prieks saņemt šo balvu! Prieks, ka darbs, kas tika ieguldīts ziemā ir pamanīts un novērtēts ne tikai starp treneriem, bet arī starp komandas biedriem. Runājot par pašu sezonu, jau no pirmajām pārbaudes spēlēm jutos diezgan labi un sāku krāt minūtes, spēlējot kā uzbrucējs. Tagad atskatoties uz sezonu noteikti varēju iesist vairāk vārtus, bet teikšu, ka arī savā pirmajā sezonā jaunajā pozīcijā nebija nemaz tik slikti.

Kur pats labāk jūties, vecajā pozīcijā vai jaunajā?

Tā teikt "vecā pozīcija" laukumā piedāvā konkrētu komfortu, kurš nāk ar pieredzi spēles situācijās. Jaunā pozīcija piedāvā izkāpt no komforta zonas un iemācīties, ko jaunu. Man patīk izkāpt no "komforta zonas" un pamēģināt, iemācīties ko jaunu, tāpēc teikšu, ka man labāk patīk spēlēt kā uzbrucējam.

Vai tev pašam bija izvirzīts kaut kāds mērķis aizvadītajai sezonai? Un vai esi to izpildījis?

Jā, protams. Nav noslēpums, ka iepriekšējās sezonās cīnījos ar traumām, un sev biju uzstādījis mērķi aizvadīt pilnu sezonu. Tas galvenokārt arī izdevās. Protams, ka kaut kādi sasitumi un zilumi bija, bet nekas tāds dēļ kā nāktos izlaist spēli vai treniņu.

Kas palīdzēja izpildīt šādu mērķi? Ko darīji citādi, lai tas izdotos?

Kādā brīdī sapratu, ka apnicis cīnīties ar traumām un sāku iet uz fizioterapijas nodarbībām. Divas reizes nedēļā, vairāk nekā gadu. Palīdzēja ne tikai futbola laukumā, bet arī ikdienas dzīvē jūtos daudz labāk.

Tas laikam tikai pierāda to, ka vienmēr jāstrādā arī individuāli, ja gribi kaut ko sasniegt, arī amatieru līmenī. Vai esi jau uzstādījis sev jaunus mērķus nākamajai sezonai?

Jā, pilnīgi piekrītu, pats no sevis nekas nenotiks. Kas attiecas uz nākotni - jā, mazie mērķi jau ir ieskicēti un jāturpina strādāt vispirms individuāli un tad treniņos.

Šī bija tev diezgan neierasta sezona kopumā, jo ne tikai spēlēji jaunajā pozīcijā, bet arī aizvadījis pirmo pilnvērtīgo sezonu, būdams valdes loceklis. Kā vērtē valdes darbu un sevi valdē šogad?

Ja vajadzētu raksturot sezonu vienā vārdā tad teiktu, ka sezona bija izaicinoša. Mums bija ļoti daudz pārbaudījumu, sākot ar to, ka valdes darbu veicām nepilnā sastāvā. Šeit gan gribu arī pateikt paldies Kārlim, kurš viens ir padarījis ļoti daudz. Kas attiecas uz manu ieguldījumu, es domāju, ka ar sev uzticēto tiku galā diezgan labi neiegrimstot sīkumos. Lai gan pašam gribējās mazliet vairāk palīdzēt mājas spēļu organizēšanā, kā to darīju pirms gada, saprotu, ka līdzsvars un fokuss mainās atkarībā no lomas komandā.

Vai klubam ir jau kādi izvirzīti mērķi nākamajai sezonai?

Es domāju, ka kluba un individuālie mērķi gadu no gada paliek tie paši un tiem, lielos vilcienos, nemaz nevajadzētu mainīties. Jāstrādā, lai atrastu finansējumu, lai sasniegtu sportiskos mērķus. Var mainīties tas, kā šie mērķi tiek sasniegti, bet galvenie mērķi jau ir tie paši, kas bija pirms gadiem 10 un kas būs vēl pēc 10 gadiem.

Nobeigumā, ko tu novēlētu FK Lielupe spēlētājiem un līdzjutējiem šajā svētku laikā?

Brīdī, kad apkārt plosās gripa - veselību!